8. septembris: kā rakstpratība kļuva par drošības prasmi

Katru gadu 8. septembrī UNESCO atzīmē Starptautisko rakstpratības dienu, atgādinot, ka lasīšana un rakstīšana nav tikai skolas uzdevums. Mūsdienās no šīm prasmēm ir atkarīga cilvēka spēja saprast līgumu, ievērot veselības norādes, izmantot valsts pakalpojumus un pamanīt manipulāciju digitālajā vidē.

Autors: WB4 redakcija
Izdevējs: WB4
Atzīmējamais datums: 2026. gada 8. septembris

Būtība īsumā

• UNESCO rakstpratību saista ar cilvēktiesībām un sabiedrības attīstību.
• Prasme izlasīt vārdus vēl nenozīmē spēju saprast dokumenta sekas.
• Digitālajā vidē rakstpratība pārklājas ar medijpratību un informācijas pārbaudi.
• Latvijas lasīšanas vēsturi palīdz pētīt Nacionālās digitālās bibliotēkas krājumi.

No drukātas lappuses līdz līdzdalībai sabiedrībā

Nacionālās digitālās bibliotēkas ekrānā līdzās var nonākt dažādu laikmetu grāmatas, laikraksti, sludinājumi un citi digitalizēti kultūras mantojuma materiāli. Tie ļauj vērot ne tikai valodas pārmaiņas, bet arī to, kā rakstīts vārds ienāca arvien vairākās ikdienas situācijās.

Vēsturiskā laikrakstā lasītājs var sastapt ziņas, sabiedriskus paziņojumus, preču piedāvājumus un diskusijas par sava laika jautājumiem. Grāmatās savukārt saglabājas mācību saturs, reliģiski teksti, daiļliteratūra un praktiskas zināšanas. Katrs šāds materiāls parāda, ka lasīšana nav pastāvējusi atrauti no sabiedrības dzīves.

Sākotnēji rakstpratību bieži saprata ļoti konkrēti: cilvēks spēj izlasīt tekstu un uzrakstīt savu vārdu vai vienkāršu teikumu. Tas bija būtisks slieksnis. Tomēr, palielinoties drukāto dokumentu nozīmei pārvaldē, tirdzniecībā, darbā un izglītībā, ar burtu pazīšanu vien kļuva par maz.

Lasītājam bija jāsaprot, ko teksts no viņa prasa. Paziņojumā varēja būt termiņš, līgumā — saistības, instrukcijā — secīga rīcība. Tādēļ rakstpratība pakāpeniski kļuva arī par spēju izmantot izlasīto un pieņemt uz tā balstītu lēmumu.

Kāpēc UNESCO šo dienu atzīmē 8. septembrī

UNESCO Starptautisko rakstpratības dienu atzīmē ik gadu 8. septembrī. Organizācija rakstpratību uzsver ne vien kā izglītības rezultātu, bet arī kā cilvēktiesību un sabiedrības attīstības jautājumu.

Šāds skatījums maina sarunas mērogu. Runa nav tikai par to, vai cilvēks prot tehniski izlasīt teikumu. Nozīme ir arī tam, vai informācija viņam ir pieejama saprotamā valodā un vai viņš spēj to izmantot savās interesēs.

Rakstpratība ietekmē iespēju mācīties, strādāt, saņemt pakalpojumus un piedalīties sabiedriskajā dzīvē. Ja dokumenta formulējums ir pārlieku sarežģīts, apgrūtinājums rodas arī cilvēkam, kurš lasa tekoši. Tādēļ atbildība nav tikai lasītājam — skaidri jāraksta arī iestādēm, uzņēmumiem un medijiem.

Starptautiskā diena šajā ziņā ir atskaites punkts: tā mudina vērtēt ne tikai formālu lasītprasmi, bet arī apstākļus, kuros cilvēkam jāorientējas arvien sarežģītākā informācijas telpā.

Mūsdienu rakstpratība sākas tur, kur tekstam ir sekas

Ikdienā svarīgākais pārbaudījums nav skaļa lasīšana, bet teksta jēgas izpratne. Mobilo sakaru līgums, bankas paziņojums vai pašvaldības vēstule var būt gramatiski izlasāma, tomēr tajā paslēptais termiņš, izņēmums vai maksājums var palikt nepamanīts.

Līgumi un valsts paziņojumi

Līguma lasīšana prasa noteikt, kurš uzņemas saistības, cik ilgi tās darbojas un kā tās iespējams izbeigt. Īpaša uzmanība vajadzīga atsaucēm uz pielikumiem, automātisku pagarināšanu un nosacījumiem, kas stājas spēkā tikai noteiktā situācijā.

Valsts vai pašvaldības paziņojumā jāatšķir informatīva rindkopa no konkrētas prasības. Lasītājam jāpamana adresāts, iesniegšanas termiņš, vajadzīgie dokumenti un oficiālais saziņas kanāls. Viena nepareizi saprasta detaļa var nozīmēt nokavētu iespēju vai neizpildītu pienākumu.

Veselības informācija

Veselības tekstos būtiska ir precizitāte. Jāspēj atšķirt vispārīgs izglītojošs materiāls no individuāla ārsta norādījuma, kā arī jāsaprot devas, lietošanas biežums un brīdinājumi. Neskaidrību gadījumā drošāk ir jautāt ārstniecības personai vai farmaceitam, nevis paļauties uz nejaušu ierakstu sociālajos tīklos.

Šeit rakstpratība ietver arī prasmi atzīt nesaprasto. Pārlasīt, noskaidrot jēdzienu un uzdot jautājumu nav vājuma pazīme — tā ir atbildīga rīcība situācijā, kur tekstam var būt tieša ietekme uz veselību.

Digitālajā vidē lasīt nozīmē arī pārbaudīt

Internetā teksts reti stāv viens pats. To papildina attēls, saite, komentāru virkne, paziņojums par steidzamību vai aicinājums tūlīt ievadīt personas datus. Tādēļ mūsdienu rakstpratība cieši saistās ar medijpratību.

Uzticama avota izvērtēšanai noder daži vienkārši jautājumi:

• Kas ir informācijas autors un izdevējs?
• Kad materiāls publicēts vai atjaunināts?
• Vai virsraksta apgalvojumu pamato pats teksts?
• Vai iespējams atrast sākotnējo dokumentu vai iestādes paziņojumu?
• Vai citi neatkarīgi avoti sniedz saskanīgu informāciju?

Manipulējošs saturs bieži cenšas saīsināt pārdomu laiku. Tas izraisa bailes vai dusmas, rada mākslīgu steidzamību un mudina dalīties, pirms fakti ir pārbaudīti. Tehniski nevainojami uzrakstīts teksts joprojām var būt maldinošs.

Arī attēls vai ekrānuzņēmums nav automātisks pierādījums. Tas var būt izrauts no cita laika un konteksta. Digitāli prasmīgs lasītājs meklē pilno publikāciju, pārbauda datumu un neatver aizdomīgas saites tikai tādēļ, ka ziņu atsūtījis pazīstams cilvēks.

Latvijas digitālais krājums palīdz ieraudzīt lasīšanas vēsturi

Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka nodrošina piekļuvi digitalizētam Latvijas kultūras mantojumam. Vēsturiskā prese un grāmatas ļauj pētīt, kā dažādos laikos tika skaidroti sabiedrībai svarīgi jautājumi un kā mainījās rakstu valoda, izkārtojums un auditorija.

Šos materiālus var lasīt kā vēstures liecības, taču nepieciešama piesardzība. Atsevišķs laikraksta raksts parāda konkrēta izdevuma un laikmeta skatījumu, nevis visas sabiedrības kopējo pieredzi. Reklāma, redakcijas komentārs un oficiāls paziņojums ir atšķirīgi avotu veidi, pat ja tie atrodas vienā lappusē.

Digitālais krājums pats par sevi nepamato secinājumus par to, cik liela sabiedrības daļa noteiktā laikā prata lasīt. Šādiem apgalvojumiem būtu vajadzīgi atbilstoši statistikas vai pētniecības avoti. Toties krājums ļoti labi parāda, kādu informāciju lasītājam piedāvāja un kādas prasmes bija vajadzīgas tās saprašanai.

Drošas lasīšanas ieradums ir apstāties pirms rīcības

Rakstpratības praktiskā vērtība atklājas brīdī, kad teksts pieprasa lēmumu. Pirms parakstīt, samaksāt, nosūtīt personas datus vai dalīties ar ziņu, ir vērts vēlreiz pārbaudīt autoru, datumu, noteikumus un saiti uz sākotnējo avotu.

Starptautiskā rakstpratības diena atgādina par prasmi, kas nekad nav pilnībā pabeigta. Mainoties dokumentiem, tehnoloģijām un informācijas izplatīšanas veidiem, jāattīsta arī lasītāja spēja jautāt: ko šis teksts patiesībā nozīmē, kas to ir radījis un kādas būs manas rīcības sekas?

Avots: UNESCO