Kā veidojas degvielas cena Latvijā un kā ietaupīt

Degvielas cena Latvijā nav tikai naftas cena biržā. To veido naftas produktu iepirkuma izmaksas, akcīzes nodoklis, PVN, piegāde, uzglabāšana un mazumtirgotāja izmaksas. Tāpēc autovadītājam izdevīgākais pirkums nav vienmēr stacija ar zemāko cenu uz tablo — jāvērtē arī lojalitātes atlaide, maršruts un automašīnas faktiskais patēriņš.

Pieci elementi, kas veido litra cenu

1. Naftas produktu iepirkuma cena

Benzīna un dīzeļdegvielas cena sākas ar naftas pārstrādes produktu iepirkuma cenu. To ietekmē jēlnaftas cenas pasaules tirgū, valūtas kurss, pārstrādes jaudas, pieprasījums un piedāvājums. Eiropas Komisija skaidro naftas produktu tirgus un enerģētikas cenu veidošanās faktorus, taču biržas cenu izmaiņas degvielas uzpildes stacijā neparādās vienmēr tajā pašā dienā.

2. Akcīzes nodoklis

Akcīzes nodoklis ir noteikts nodoklis degvielai. Valsts ieņēmumu dienests skaidro tā piemērošanu un Latvijā spēkā esošo likmju regulējumu. Tā kā akcīze tiek piemērota par noteiktu degvielas daudzumu, nevis kā procentuāla daļa no cenas, tās īpatsvars litrā nemainās tieši tādā pašā proporcijā kā naftas produktu iepirkuma cena.

3. Pievienotās vērtības nodoklis

PVN tiek aprēķināts degvielas pārdošanas cenai saskaņā ar nodokļu piemērošanas kārtību. Tas nozīmē, ka gala cena ietver ne tikai pašu produktu un akcīzi, bet arī nodokli, kas tiek aprēķināts no kopējās ar nodokli apliekamās vērtības.

4. Loģistika un infrastruktūra

Degviela ir jānogādā terminālī, jāuzglabā un jānogādā līdz konkrētai stacijai. Izmaksas ietekmē attālums, piegādes apjoms, uzglabāšanas infrastruktūra, zemes noma, elektrība un stacijas uzturēšana. Šie faktori var atšķirties pat vienas pilsētas robežās.

5. Mazumtirgotāja izmaksas un peļņas marža

Stacijas cenā ietilpst darbinieku izmaksas, aprīkojuma uzturēšana, maksājumu apstrāde, drošības prasības un komersanta peļņas marža. Lielāka stacija pie intensīvas satiksmes var izmantot citu cenu politiku nekā mazāks uzņēmums reģionā.

Kāpēc cenas atšķiras starp stacijām?

Atšķirība starp divām stacijām ne vienmēr nozīmē, ka viena degviela ir kvalitatīvāka vai ka tirgotājs nepamatoti palielinājis cenu. Cenu var ietekmēt piegādes laiks, krājumu iegādes cena, konkurence konkrētajā apkaimē, stacijas atrašanās vieta un akcijas nosacījumi.

Salīdzinot piedāvājumus, jāskatās uz vienādiem nosacījumiem:

• cenu par litru pirms un pēc lojalitātes atlaides;
• vai atlaide ir spēkā visām degvielas kategorijām;
• vai nepieciešama lietotne, karte vai noteikts pirkuma apjoms;
• vai lētākā stacija neatrodas tālāk, radot papildu brauciena izmaksas;
• vai salīdzina vienas markas benzīnu vai dīzeļdegvielu.

Kā aprēķināt faktisko ietaupījumu?

Vienkāršs salīdzinājums ir: ietaupījums = cenu starpība par litru × iepildīto litru skaits. Ja viena stacija ir par dažiem centiem lētāka, bet līdz tai jābrauc vairāki kilometri, jāaprēķina arī papildu degvielas patēriņš un laiks.

Svarīgi ir sekot ne tikai cenai, bet arī patēriņam. Automašīna, kas tehniskā stāvokļa, riepu spiediena, kravas vai braukšanas paradumu dēļ patērē vairāk, var radīt lielākus tēriņus nekā neliela cenu atšķirība starp stacijām.

Praktiski palīdz šādi ieradumi:

• regulāri pārbaudīt riepu spiedienu;
• izvairīties no nevajadzīgas kravas automašīnā;
• plānot maršrutu, lai neveidotos lieki apkārtceļi;
• salīdzināt lojalitātes atlīdzību ar reālo cenu, nevis tikai atlaides procentu;
• uzskaitīt iztērētos litrus un nobrauktos kilometrus vairākās uzpildēs.

Ko pārbaudīt pirms nākamās uzpildes?

Konkrētas dienas cenas jāskatās tieši attiecīgās stacijas aktuālajā piedāvājumā, jo tās var mainīties atkarībā no tirgus un komersanta cenu politikas. Nodokļu daļai jāizmanto Valsts ieņēmumu dienesta informācija, bet naftas produktu tirgus tendencēm — Eiropas Komisijas skaidrojumi.

Autovadītājam vispraktiskākais salīdzinājums ir gala cena par litru kopā ar brauciena izmaksām un automašīnas patēriņu. Tieši šie trīs rādītāji parāda, vai šķietami lētāka uzpilde patiešām samazina mēneša budžetu.

Avots: Valsts ieņēmumu dienests