Kāpēc 1. oktobris ir veco ļaužu diena un ko tas nozīmē Latvijā

Autors: WB4 redakcija

1. oktobris ir Starptautiskā veco ļaužu diena. Apvienoto Nāciju Organizācija to atzīmē, lai pievērstu uzmanību vecāka gadagājuma cilvēku cieņai un līdzdalībai. Latvijā šīs dienas jēgu var pārbaudīt pavisam praktiski: vai ģimenes loceklis spēj uzzināt, kā saņemt vajadzīgo pakalpojumu, arī tad, ja viņš nelieto internetu.

Kā 1. oktobris kļuva par starptautisku atzīmējamu dienu

ANO Ģenerālā asambleja 1990. gada 14. decembrī ar rezolūciju 45/106 noteica 1. oktobri par Starptautisko veco ļaužu dienu. ANO dienas aprakstā šis datums ir norādīts kā ikgadēja atzīmēšanas diena. Tātad 1. oktobris nav Latvijā pieņemts svētku datums, bet daļa no starptautiskas iniciatīvas.

Dienas nosaukums latviski var skanēt neierasti. Tā saturs ir plašāks par vecumu vien: runa ir par cilvēku iespējām saglabāt saikni ar sabiedrību, pieņemt lēmumus par savu dzīvi un saņemt saprotamu informāciju. Atzīmējama diena pati par sevi šīs iespējas nenodrošina, taču dod iemeslu jautāt, kur ikdienā rodas šķēršļi.

Šo vēsturi ir vieglāk saprast, domājot par konkrētu situāciju. Cilvēks vēlas pieteikt pakalpojumu, bet norāde viņu aizved tikai uz tīmekļa veidlapu. Pirmais jautājums ir, vai pastāv cits saziņas veids. Nākamais — vai šo iespēju var viegli atrast un saprast, nepaļaujoties uz radinieku, kurš visu izdara viņa vietā.

Cieņa nozīmē iespēju pašam piedalīties lēmumos

Palīdzēt vecākam ģimenes loceklim nenozīmē automātiski pārņemt viņa izvēles. Pirms pieteikuma aizpildīšanas vai zvana iestādei ir vērts pajautāt, ko cilvēks vēlas noskaidrot, kādu palīdzību viņam vajag un kurā brīdī viņš grib rīkoties pats. Šāda saruna saglabā viņa lomu lēmumā.

Dažiem cilvēkiem ērtākais ceļš ir pakalpojums internetā. Citi labprātāk piezvana vai dodas uz klientu apkalpošanas vietu. Vecums viens pats nepasaka, kurš veids cilvēkam der. Šķērslis var būt arī neskaidrs teksts, grūti atrodams tālruņa numurs vai neziņa par to, kādi dokumenti būs vajadzīgi.

Tāpēc pieejamību nevar novērtēt tikai pēc tā, vai pakalpojums vispār pastāv. Svarīgi ir arī tas, vai cilvēks saprot, pie kā vērsties, var uzdot jautājumu sev ērtā veidā un saņemt atbildi, ar kuru pietiek nākamajam solim. Tie ir mazi, bet pārbaudāmi līdzdalības nosacījumi.

Kur Latvijā sākt, ja digitāls pakalpojums sagādā grūtības

Latvijā praktisks sākumpunkts ir valsts pakalpojumu portāls Latvija.gov.lv, kur var meklēt pakalpojumu aprakstus un atbildīgo iestādi. Ja cilvēks pats internetu nelieto, ģimenes loceklis var palīdzēt atrast aprakstu un kopā noskaidrot, kādi saziņas veidi tajā norādīti. Pirms brauciena vai dokumentu sagatavošanas konkrētā pakalpojuma kārtība jāpārbauda pie tā sniedzēja.

Par valsts un pašvaldību vienotajiem klientu apkalpošanas centriem informāciju publicē arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija. Centra atrašanās vieta, darba laiks un palīdzības apjoms ir praktiski jautājumi, kurus vērts noskaidrot pirms došanās ceļā. Viena pakalpojuma pieejamība klātienē nenozīmē, ka tieši tāpat var nokārtot jebkuru citu lietu.

Ja apraksts ir neskaidrs, palīdz konkrēts jautājums iestādei: „Kā šo pakalpojumu var saņemt cilvēks, kurš nelieto internetu?” Var pajautāt arī, vai iespējama konsultācija pa tālruni vai klātienē, vai vajadzīga iepriekšēja pieteikšanās un kādi dokumenti jāņem līdzi. Atbilde būs lietderīgāka par pieņēmumu, ka radiniekam obligāti jāizveido digitāls konts.

Palīdzot ar informācijas meklēšanu, ir vērts atšķirt skaidrošanu no rīcības cita cilvēka vārdā. Ja vajadzīgs iesniegt pieteikumu vai saņemt personas datus, noskaidrojiet iestādes noteikto kārtību. Tā cilvēks saglabā kontroli pār savu lietu, bet palīgs zina, ko drīkst izdarīt.

Četri jautājumi sarunai ar vecāku ģimenes locekli

Starptautisko veco ļaužu dienu var izmantot kā iemeslu mierīgai sarunai par vienu tuvākajā laikā vajadzīgu pakalpojumu. Noder šādi jautājumi:

• Kuru lietu tu pašlaik vēlies nokārtot, un kas par tās kārtību jau ir zināms?
• Vai tev ērtāk būtu piezvanīt, doties klātienē vai izmantot internetu ar palīdzību?
• Kurš pakalpojuma apraksta solis ir neskaidrs?
• Kādu palīdzību tu vēlies no manis, un ko gribi izdarīt pats?

Pēc sarunas var pierakstīt iestādes nosaukumu, saziņas iespēju un vienu nākamo darbību. Ja jāzvana, noder iepriekš sagatavots īss jautājumu saraksts. Ja jāiet klātienē, vispirms pārbaudiet pieņemšanas laiku un nepieciešamos dokumentus. Šāds plāns palīdz pārvērst vispārīgu solījumu „kaut kad palīdzēt” konkrētā rīcībā.

Ko 1. oktobris palīdz pamanīt arī pārējā gadā

ANO noteiktais datums atgādina par cieņu, taču pakalpojuma pieejamība jāvērtē katrā ikdienas situācijā. Ja cilvēks netiek tālāk par nesaprotamu instrukciju, jānoskaidro, kur viņš var saņemt skaidrojumu. Ja piedāvātais saziņas veids neder, jāvaicā pakalpojuma sniedzējam par citām iespējām.

Lietderīgākais nākamais solis ir izvēlēties vienu ģimenes loceklim aktuālu jautājumu un kopā pārbaudīt tā risināšanas ceļu. Tad 1. oktobra nozīme kļūst redzama nevis apsveikumā, bet cilvēka iespējā saprast informāciju un piedalīties lēmumā, kas skar viņa paša dzīvi.

Avots: Apvienoto Nāciju Organizācija