Latvijas karogs pie mājas: vēsture un obligātie datumi

Latvijas valsts karogs pie dzīvojamās ēkas obligāti jānovieto piecās valsts svētku un atceres dienās, bet vēl piecās piemiņas dienās tas jālieto sēru noformējumā. Šis pienākums attiecas arī uz publisku personu, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām.

Autors: WB4 redakcija. Informācija par obligātajiem datumiem pārbaudīta Latvijas valsts karoga likumā 2026. gada 27. augustā.

Sarkanbaltsarkanais karogs ir viens no Latvijas valsts simboliem

Latvijas valsts karogs līdzās valsts ģerbonim un himnai ir viens no nacionālajiem simboliem. Tā nozīme nav tikai dekoratīva: karogs pārstāv Latvijas valstiskumu, neatkarību un sabiedrības kopīgo vēsturisko atmiņu.

Lasi arī: Latvijas Tautas frontes dibināšana: 8. oktobra vieta Atmodā

Sarkanbaltsarkana karoga vēsturiskais apraksts saistīts ar 13. gadsimta Atskaņu hroniku. Tajā vēstīts par karogu, zem kura no Cēsīm devušies karavīri. Šis avots ļauj sarkanbaltsarkano krāsu salikumu uzskatīt par vienu no senāk aprakstītajiem karogiem Latvijas teritorijā, taču viduslaiku vēstījumu nevajadzētu pielīdzināt pilnīgi izstrādātam mūsdienu valsts karoga standartam.

Nacionālās atmodas laikā vēsturiskais krāsu salikums atkal ieguva sabiedrisku nozīmi. Pirms Latvijas Republikas proklamēšanas nostiprinājās mūsdienās pazīstamais karoga veidols, kura izstrādē nozīmīga loma bija māksliniekam Ansim Cīrulim. Pēc valsts nodibināšanas karogs kļuva par oficiālu Latvijas simbolu.

Padomju okupācijas laikā sarkanbaltsarkanā karoga publiska lietošana tika aizliegta un varēja izraisīt represijas. Atmodas gados tā atgriešanās publiskajā telpā kļuva par neatkarības atjaunošanas zīmi. Plašāku valsts simbolu raksturojumu sniedz Valsts prezidenta kanceleja.

Likums nosaka, pie kurām ēkām karogs jānovieto

Latvijas valsts karoga likums nosaka karoga izskatu, lietošanas principus, obligātās izkāršanas dienas un sēru noformējumu. Tajā nosauktās prasības attiecas uz:

• publisku personu ēkām, tostarp valsts un pašvaldību institūciju ēkām;
• privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām;
• dzīvojamām ēkām, tostarp privātmājām un daudzdzīvokļu namiem.

Daudzdzīvokļu mājā karoga novietošanu praksē parasti organizē ēkas īpašnieks, dzīvokļu īpašnieku kopība vai pārvaldnieks atbilstoši mājas pārvaldīšanas kārtībai. Iedzīvotājiem ir lietderīgi savlaicīgi noskaidrot, kurš atbild par karogu un tā tehnisko stāvokli.

Karogu drīkst novietot arī citās dienās, piemēram, ģimenes svētkos, vietējos pasākumos un citos sabiedriski nozīmīgos gadījumos. Arī brīvprātīgas lietošanas laikā pret valsts simbolu jāizturas ar pienācīgu cieņu.

Datumi, kad karogs jāizkar obligāti

Likums nodala dienas, kad lietojams parastais karoga noformējums, un piemiņas dienas, kad nepieciešams sēru noformējums.

Decembra piemiņas dienas kalendārais datums katru gadu mainās. 2026. gadā decembra pirmā svētdiena ir 6. decembris.

Valsts mēroga sēru vai cita īpaša notikuma gadījumā var tikt pieņemts atsevišķs oficiāls lēmums par karoga lietošanu. Tādēļ ārpus tabulā minētajiem datumiem jāņem vērā Ministru kabineta, pašvaldības vai citas kompetentās institūcijas aktuālie paziņojumi.

Parastais un sēru noformējums nav viens un tas pats

Parastā noformējumā karogs tiek pacelts pilnā augstumā vai nostiprināts pie ēkas karoga kātā bez melnas lentes. Sēru dienā noformējums ir atkarīgs no tā, kā karogs novietots.

Ja karogs piestiprināts pie ēkas karoga kātā, virs tā pie kāta piestiprina melnu sēru lenti. Ja karogs tiek pacelts mastā, to nolaiž pusmastā un melno lenti nepievieno. Tādējādi melna lente un nolaišana pusmastā nav divi vienlaikus izmantojami elementi, bet atšķirīgi risinājumi dažādiem karoga novietošanas veidiem.

Karogu mastā vispirms paceļ līdz augšai un pēc tam nolaiž pusmastā. Noņemot karogu, to atkal paceļ līdz masta augšai un tikai tad nolaiž pavisam. Šāda secība palīdz saglabāt cieņpilnu ceremonijas kārtību.

Pie mājas jālieto tīrs, nebojāts un pareizi novietots karogs

Latvijas valsts karoga platuma un garuma attiecība ir 1:2. Tumši sarkanās jeb karmīna krāsas joslas un baltā josla veidotas proporcijā 2:1:2. Nejauši izvēlēts sarkanās krāsas tonis vai nepareizas joslu proporcijas neatbilst valsts karoga standartam.

Pirms katras obligātās izkāršanas dienas karogu vajadzētu apskatīt dienasgaismā. Praktiskā pārbaude aizņem tikai dažas minūtes:

• pārliecinieties, ka audums ir tīrs un nav izbalējis;
• pārbaudiet, vai malas nav saplēstas vai izirušas;
• apskatiet stiprinājumus, kātu un masta auklu;
• novietojiet karogu tā, lai tas neskartu zemi, jumtu, zarus vai citus šķēršļus;
• sēru dienā pārbaudiet, vai izvēlēts novietošanas veidam atbilstošs noformējums.

Stipri nolietotu, saplēstu vai netīru karogu nevajadzētu izkārt. Arī pareizi izgatavots karogs zaudē pienācīgu izskatu, ja tas aptinas ap bojātu kātu, karājas pārāk zemu vai tiek novietots vietā, kur to aizsedz ēkas konstrukcijas.

Drošākais solis pirms svētku vai piemiņas dienas ir pārbaudīt aktuālo Latvijas valsts karoga likuma redakciju vietnē Likumi.lv. Īpaša uzmanība jāpievērš decembra mainīgajam datumam un oficiāli izsludinātām sēru dienām.

Avots: Likumi.lv