ECB 10. septembra lēmums: likmes un kredīti Latvijā

Eiropas Centrālās bankas publicētais kalendārs nosaka, ka nākamais monetārās politikas lēmums tiks pieņemts 2026. gada 10. septembrī. Latvijas kredītņēmējiem būtiskākais jautājums ir, vai ECB samazinās vismaz vienu galveno procentu likmi, taču pat šāds lēmums negarantētu tūlītēju un tikpat lielu Euribor kritumu.

Autors: WB4 ekonomikas redakcija. Publicēts 2026. gada 30. augustā.

Kā tiks vērtēts 10. septembra lēmums

• Jautājums: vai ECB 10. septembrī samazinās vismaz vienu no trim galvenajām procentu likmēm?
• Termiņš: 2026. gada 10. septembris, kad paredzēts ECB Padomes monetārās politikas lēmums.
• JĀ: vismaz viena paziņotā galvenā likme būs zemāka nekā tieši pirms sanāksmes.
• NĒ: visas trīs likmes tiks saglabātas vai neviena no tām netiks samazināta.
• Pārbaude: ECB lēmums un oficiālā galveno procentu likmju tabula.

ECB galvenās likmes ir noguldījumu iespējas procentu likme, galveno refinansēšanas operāciju likme un aizdevumu iespējas uz nakti likme. JĀ iznākumam pietiks ar kaut vienas likmes samazinājumu, arī tad, ja pārējās likmes paliks nemainīgas.

Salīdzinājuma sākumpunkts būs likmes, kas būs spēkā tieši pirms 10. septembra sanāksmes. Tās var pārbaudīt ECB galveno procentu likmju tabulā, kur norādītas likmes un datumi, no kuriem tās piemēro.

Kalendārs apstiprina datumu, nevis gaidāmo iznākumu

ECB Padomes sanāksmju kalendārā 2026. gada septembra monetārās politikas lēmuma diena ir norādīta 10. septembrī. Tas dod skaidru pārbaudes datumu, bet pats kalendārs nesniedz norādi, vai likmes tiks samazinātas.

Arī vēsturisko likmju tabula nav prognoze. Tā palīdz precīzi noteikt, ar kādu līmeni salīdzināms jaunais lēmums. Tādēļ no pašlaik izmantotajiem oficiālajiem avotiem droši zināms lēmuma datums un pārbaudes metode, bet ne pats balsojuma rezultāts.

Pirms sanāksmes vērtējami vairāki signāli: eirozonas inflācijas noturība, algu un pakalpojumu cenu dinamika, ekonomiskās aktivitātes temps, kreditēšanas nosacījumi un ECB jaunākās prognozes. Atsevišķs vājš rādītājs vēl nenozīmē, ka likmju samazinājums ir neizbēgams.

Ja cenu spiediens mazināsies pietiekami pārliecinoši un tautsaimniecības izaugsme būs vāja, JĀ scenārijs kļūs ticamāks. Ja inflācijas riski saglabāsies vai ECB vēlēsies sagaidīt papildu datus, iespējama likmju nemainīšana un līdz ar to NĒ iznākums.

Kāpēc ECB likmes un Euribor nekustas identiski

ECB nosaka centrālās bankas galvenās procentu likmes, savukārt Euribor ir eiro naudas tirgus atsauces likme dažādiem termiņiem. To ietekmē ne tikai jau pieņemtais ECB lēmums, bet arī tirgus dalībnieku gaidas par turpmāko politiku, finansējuma apstākļi un izvēlētais termiņš.

Tirgus var sākt iecenot iespējamu likmju samazinājumu vēl pirms 10. septembra. Šādā gadījumā daļa Euribor kustības var notikt iepriekš, bet pēc paša lēmuma reakcija var būt neliela. Pretēji gaidītam ECB vēstījumam Euribor var arī nekrist, pat ja viena galvenā likme tiek samazināta.

Atšķirīgi var kustēties arī 3, 6 un 12 mēnešu Euribor. Garāka termiņa likme ietver ilgāka perioda gaidas, tāpēc tās pārmaiņas nav vienkārši ECB samazinājuma matemātiska kopija. Secinājums kredītņēmējam ir praktisks: ECB likmes samazinājums nenozīmē automātisku tāda paša apmēra Euribor kritumu.

Iespējamā ietekme uz Latvijas mājsaimniecībām un uzņēmumiem

Mājokļa kredīta maksājums parasti mainās nevis ECB paziņojuma dienā, bet līgumā noteiktajā procentu likmes pārskatīšanas datumā. Ja līgumā izmantots 6 mēnešu Euribor, jaunā atsauces likme parasti tiek piemērota reizi pusgadā. Tādēļ diviem aizņēmējiem ar līdzīgiem kredītiem samazinājuma ietekme var parādīties dažādos mēnešos.

Arī noguldījumu pusē pārmaiņas nav vienādas. Banka var ātrāk samazināt jauna termiņnoguldījuma piedāvāto likmi, kamēr jau noslēgtam fiksētas likmes noguldījumam ienesīgums līdz termiņa beigām parasti nemainās. Pieejamie piedāvājumi, termiņi un nosacījumi katrā bankā var atšķirties.

Uzņēmumiem zemākas tirgus likmes var samazināt mainīgās likmes aizdevumu apkalpošanas izmaksas un uzlabot jaunu investīciju projektu aprēķinus. Tomēr gala cena ietver arī bankas maržu, uzņēmuma finanšu stāvokli, nodrošinājumu, nozari un aizdevuma termiņu.

Ko likmes kritums varētu mainīt kredītmaksājumā

Ietekmes lielumu nosaka atlikusī pamatsumma, atmaksas termiņš, Euribor termiņš, bankas marža un maksājumu grafiks. Tāpēc ECB samazinājumu nevar pārvērst vienā universālā summā, kas attiektos uz visiem Latvijas aizņēmējiem.

Ilustratīvā piemērā 100 000 eiro annuitātes kredītam ar 20 gadu atlikušo termiņu kopējās procentu likmes samazinājums par 0,25 procentpunktiem varētu samazināt ikmēneša maksājumu aptuveni par 12–14 eiro. Tas nav bankas piedāvājums vai individuāls aprēķins, un faktiskā summa var būt citāda.

Turklāt šāds piemērs pieņem, ka kredīta kopējā likme tiešām samazinās par pilniem 0,25 procentpunktiem. Reālajā situācijā Euribor var sarukt mazāk, vairāk vai citā laikā nekā ECB likme. Bankas fiksētā marža parasti paliek tāda, kā noteikts līgumā.

Četri punkti, ko pārbaudīt savā līgumā

• Kurš Euribor termiņš ir piesaistīts kredītam.
• Kad paredzēta nākamā procentu likmes pārskatīšana.
• Cik liela ir bankas pievienotā marža.
• Vai līgumā ir noteikta atsauces likmes minimālā robeža vai citi īpaši nosacījumi.

JĀ un NĒ scenāriji līdz 10. septembrim

JĀ scenārijā ECB paziņotu vismaz vienu zemāku galveno likmi. Latvijas mājsaimniecībām tas būtu signāls par iespējami zemākām mainīgo kredītu izmaksām turpmākajos pārskatīšanas periodos, nevis solījums par tūlītēju maksājuma samazinājumu nākamajā dienā.

NĒ scenārijā ECB visas likmes saglabātu vai nevienu nesamazinātu. Arī tad Euribor nav obligāti jāpaliek pilnīgi nemainīgam: tas var reaģēt uz ECB komentāriem, ekonomikas datiem un gaidām par nākamajām sanāksmēm. Noguldījumu un jauno kredītu piedāvājumi tāpat var mainīties banku konkurences un riska novērtējuma dēļ.

Izšķirošais pierādījums būs ECB 10. septembra paziņojums, ko salīdzinās ar galveno likmju līmeni tieši pirms sanāksmes. Pēc tam kredītņēmējiem svarīgākais nākamais datums būs viņu līgumā paredzētā Euribor pārskatīšana, jo tieši tad tirgus likmes pārmaiņas var nonākt ikmēneša maksājumā.

Avots: Eiropas Centrālā banka