Latvijas septembra HICP: zem 3% pēc Eurostat publikācijas

1. gada septembra cenu mērījumu periods Latvijā ir sācies, un uzmanības centrā ir robeža, kuru mājsaimniecības izjūt ikdienas tēriņos: vai gada inflācija būs mazāka par 3,0 %. Eurostat datubāzes kopa PRC_HICP_MANR publicē Latvijas saskaņotā patēriņa cenu indeksa jeb HICP gada pārmaiņas. Prognoze tiks slēgta 2026. gada 30. septembrī, pirms septembra rādītāja oficiālās publicēšanas, tādēļ iznākumu vēl var mainīt enerģijas, pārtikas un pakalpojumu cenu dinamika.

Prognozes nosacījumi vienuviet

• Jautājums: vai Latvijas gada HICP 2026. gada septembrī būs zem 3,0 %?
• Prognozes iesniegšanas termiņš: 2026. gada 30. septembris.
• JĀ iznākums: pirmais Eurostat publicētais rādītājs ir mazāks par 3,0 %.
• NĒ iznākums: rādītājs ir tieši 3,0 % vai lielāks.
• Rezultātu nosaka Eurostat PRC_HICP_MANR datubāzes ieraksts par Latviju.

Tas ir šauri definēts statistikas jautājums, nevis vērtējums par to, vai dzīve Latvijā kļuvusi dārgāka vai lētāka kopumā. Izšķirošs būs viens konkrēts rādītājs par vienu konkrētu mēnesi un tā pirmais oficiālais publicējums.

HICP nav jebkurš Latvijas cenu rādītājs

Saskaņotais patēriņa cenu indekss mēra patēriņa preču un pakalpojumu cenu pārmaiņas pēc visā Eiropas Savienībā salīdzināmas pieejas. Tas ļauj Latvijas inflāciju vērtēt kopā ar citu dalībvalstu rezultātiem un ir rādītājs, kuru šajā prognozē izmantos iznākuma noteikšanai.

Eurostat PRC_HICP_MANR datubāzes tabulā publicē HICP gada pārmaiņu rādītājus ES valstīm, tostarp Latvijai. Gada pārmaiņa salīdzina cenu līmeni 2026. gada septembrī ar cenu līmeni 2025. gada septembrī, nevis ar iepriekšējo mēnesi.

Šī atšķirība ir būtiska. Cenas vienā mēnesī var nedaudz samazināties, taču gada inflācija joprojām var būt pozitīva, ja kopējais cenu līmenis saglabājas augstāks nekā pirms gada. Tāpat neliels mēneša cenu kāpums automātiski nenozīmē, ka gada rādītājs pārsniegs 3,0 %.

Prognozes izšķiršanai netiks izmantots cits Latvijas patēriņa cenu indeksa formulējums, atsevišķas preču grupas inflācija vai neoficiāls novērtējums. Vajadzīgs tieši Latvijas gada HICP rādītājs par 2026. gada septembri.

Ceļš zem 3%: ko vajadzētu redzēt cenu datos

JĀ iznākumam nepieciešams, lai kopējais cenu groza pieaugums pret iepriekšējā gada septembri būtu pietiekami mērens. To var veicināt stabilākas enerģijas izmaksas, lēnāks pārtikas cenu kāpums un pakalpojumu inflācijas pakāpeniska mazināšanās.

Enerģijas cenu bāzes efekts var mainīt gada salīdzinājumu

Elektrības, gāzes, siltumenerģijas un degvielas cenas mēdz svārstīties straujāk par daudzu pakalpojumu cenām. Septembra HICP ietekmēs ne tikai tas, kas ar šīm cenām notiek 2026. gadā, bet arī tas, cik augsta vai zema bija salīdzinājuma bāze 2025. gada septembrī.

Ja enerģijas cenu līmenis gada laikā būtiski nepieaug vai samazinās, tas var bremzēt kopējo inflāciju. Tomēr mājsaimniecību faktiskie rēķini var atšķirties atkarībā no līguma, apkures veida, patēriņa un atbalsta pasākumiem. Indekss raksturo vidējo cenu dinamiku, nevis katras ģimenes individuālo budžetu.

Pārtika ir īpaši pamanāma ikdienas pirkumos

Pārtikas cenu pārmaiņas mājsaimniecības ievēro ātri, jo pārtika tiek pirkta bieži. Graudu, piena, gaļas un dārzeņu cenas var reaģēt uz ražu, laikapstākļiem, transporta izdevumiem, enerģijas izmaksām un starptautisko izejvielu tirgu.

Mērens pārtikas cenu kāpums palīdzētu Latvijas HICP palikt zem 3,0 %. Savukārt vienlaicīgs sadārdzinājums vairākās plaši patērētās pārtikas grupās varētu kopējo rādītāju virzīt augšup pat tad, ja enerģijas cenas būtu stabilas.

Ceļš līdz 3% vai augstāk: pakalpojumu noturības risks

NĒ iznākums iestājas ne tikai tad, ja inflācija ievērojami pārsniedz slieksni. Arī Eurostat pirmajā publikācijā uzrādīti tieši 3,0 % nozīmētu NĒ, jo JĀ nosacījums paredz rādītāju, kas ir stingri mazāks par šo robežu.

Pakalpojumu cenas bieži mainās lēnāk nekā enerģijas cenas, taču to pieaugums var būt noturīgāks. Darbaspēka izmaksas, telpu noma, apdrošināšana, uzturēšana un citi uzņēmumu izdevumi var atspoguļoties ēdināšanas, remonta, veselības aprūpes, atpūtas un personisko pakalpojumu cenās.

Ja pakalpojumu cenu kāpums saglabājas straujš, tas var kompensēt labvēlīgāku enerģijas dinamiku. Arī pārtikas un enerģijas cenu pieauguma sakritība vienā periodā palielinātu iespēju, ka kopējais HICP sasniedz vai pārsniedz 3,0 %.

Septembra rezultātu var ietekmēt arī sezonāli cenu maiņas brīži, piemēram, jaunā mācību gada sākums, apģērbu sezonas maiņa vai ar mājokli saistītu tarifu pārskatīšana. Tomēr vienas grupas sadārdzinājums pats par sevi vēl nepasaka kopējo iznākumu: nozīme ir tās svaram patēriņa grozā un pārējo grupu kustībai.

Ko inflācija zem 3% nozīmētu mājsaimniecībām

Zemāka inflācija nozīmē, ka vidējais cenu līmenis aug lēnāk nekā iepriekšējā gada salīdzinājumā. Tā nenozīmē, ka veikalos, pakalpojumu vietās vai rēķinos cenas kopumā ir atgriezušās agrākajā līmenī.

Vienkāršots piemērs: ja preču un pakalpojumu grozs gada laikā sadārdzinās no 100 līdz 102,80 eiro, gada cenu kāpums ir 2,8 %. Grozs joprojām maksā vairāk nekā pirms gada, lai gan inflācija ir zem 3,0 %. Cenu kritumu raksturotu negatīva gada pārmaiņa, nevis vienkārši lēnāks pieaugums.

Arī personiskā inflācija var būt augstāka vai zemāka par oficiālo HICP. Ģimene, kura lielu ienākumu daļu tērē pārtikai un mājoklim, vairāk sajutīs tieši šo kategoriju sadārdzinājumu. Mājsaimniecība ar atšķirīgu patēriņa struktūru var saskarties ar citu izdevumu pieauguma tempu.

Tādēļ rādītājs zem 3,0 % būtu signāls par kopējā cenu spiediena mērenāku tempu, nevis garantija, ka katras mājsaimniecības pirktspēja uzlabojas. To ietekmē arī algu, pensiju, pabalstu, nodokļu un aizņēmumu izmaksu pārmaiņas.

Kas līdz septembra beigām var mainīt prognozi

Kamēr mēnesis nav noslēdzies, nav iespējams droši zināt visu cenu grupu devumu. Vērtējot iespējamo iznākumu, svarīgākie novērojamie faktori ir:

• degvielas, elektrības, gāzes un siltumenerģijas cenu virziens;
• pārtikas cenu pārmaiņas plaši pirktajās produktu grupās;
• pakalpojumu cenu noturība un darbaspēka izmaksu ietekme;
• 1. gada septembra salīdzinājuma bāze;
• cenu grupu svars kopējā HICP patēriņa grozā.

Šie faktori pamato abus iespējamos ceļus, taču tie nav rezultāts. Atsevišķa degvielas cenas izmaiņa vai veikalu akcija nav pietiekama, lai secinātu, kāds būs visas valsts mēneša rādītājs.

Kā Eurostat publikācija noteiks galīgo iznākumu

Pēc prognozes slēgšanas 30. septembrī jāgaida pirmais oficiālais Eurostat gada HICP rādītājs par Latviju un 2026. gada septembri. Precīzu statistikas publicēšanas laiku var pārbaudīt Eurostat izlaidumu kalendārā.

Ja PRC_HICP_MANR tabulā pirmajā oficiālajā publikācijā Latvijas gada pārmaiņa būs 2,9 % vai jebkurš cits rādītājs zem 3,0 %, iznākums būs JĀ. Ja publicētais skaitlis būs 3,0 % vai lielāks, iznākums būs NĒ.

Vēlāki datu labojumi nemaina iznākumu, jo noteikumos par atskaites punktu izvēlēta pirmā oficiālā publikācija. Prognozes slēgšanas datums tikai pārtrauc jaunu vērtējumu pieņemšanu; tas neaizstāj Eurostat rezultātu un nepadara septembra pēdējās dienas cenu novērojumus par oficiālu statistiku.

Avots: Eurostat