ECB 10. septembrī: vai pazeminās likmes un kredītu izmaksas?

Eiropas Centrālās bankas Padome 2026. gada 9. un 10. septembrī lems par eirozonas galvenajām procentu likmēm. Latvijas kredītņēmējiem, noguldītājiem un uzņēmumiem būs svarīgs ne tikai pats lēmums, bet arī tā ietekme uz Euribor gaidām. Prognozes iznākumu noteiks 10. septembrī publicētais ECB lēmums, nevis kredītmaksājumu tūlītēja samazināšanās.

Autors: WB4 redakcija | Publicēts: 2026. gada 31. augustā

Būtība īsumā

• Jautājums: vai ECB pazeminās vismaz vienu no trim galvenajām procentu likmēm?
• Termiņš: 2026. gada 10. septembris, kad paredzēta lēmuma publicēšana.
• JĀ: vismaz viena galvenā likme tiek noteikta zemāka nekā pirms sanāksmes.
• NĒ: visas trīs likmes paliek nemainīgas vai tiek tikai paaugstinātas.
• Izšķirošais avots: ECB monetārās politikas lēmums un oficiālā galveno procentu likmju datu lapa.

Ko ECB Padome izlems 9. un 10. septembrī

ECB Padomes sanāksmju kalendārā monetārās politikas sanāksme ir paredzēta 2026. gada 9. un 10. septembrī. Lēmums parasti skar trīs atsevišķas likmes, kuras kopā veido ECB galveno procentu likmju sistēmu.

Tās ir noguldījumu iespējas likme, galveno refinansēšanas operāciju likme un aizdevumu iespējas uz nakti likme. ECB oficiālajā datu lapā norāda katras likmes līmeni un datumu, no kura tas ir spēkā.

Šā raksta prognozes rezultātam pietiek ar vienas likmes samazinājumu. Ja, piemēram, noguldījumu iespējas likme tiktu pazemināta, bet pārējās divas paliktu nemainīgas, rezultāts būtu JĀ. Nav nepieciešams, lai ECB vienlaikus samazinātu visas trīs likmes.

Pirms lēmuma nav droši zināms, vai Padome izvēlēsies samazinājumu, pauzi vai paaugstinājumu. Sanāksmes datums un salīdzināšanas kārtība ir zināmi, taču pats balsojuma iznākums kļūs par faktu tikai pēc oficiālās publikācijas.

Trīs ECB likmes nav tas pats, kas Euribor

ECB noteiktās likmes un Euribor ir saistīti, taču tie nav viens un tas pats rādītājs. ECB tieši nosaka savas trīs galvenās likmes. Savukārt Euribor ir eiro naudas tirgus etalonlikme ar vairākiem termiņiem, tostarp trīs, sešu un divpadsmit mēnešu periodu.

ECB lēmumi ietekmē banku finansēšanas apstākļus un tirgus gaidas, tādēļ tie var virzīt arī Euribor. Tomēr nav mehāniska noteikuma, ka ECB samazinājums par 0,25 procentpunktiem tajā pašā dienā izraisa tieši tikpat lielu visu Euribor termiņu kritumu.

Tirgus dalībnieki mēdz iepriekš novērtēt iespējamos centrālās bankas soļus. Tādēļ daļa gaidāmā samazinājuma var būt atspoguļota Euribor jau pirms sanāksmes. Iespējama arī pretēja reakcija: likmes tiek pazeminātas, bet turpmākais ECB vēstījums tiek uztverts kā piesardzīgs, tāpēc Euribor izmaiņas ir nelielas vai nevienmērīgas.

Atšķirīgs var būt arī katra Euribor termiņa temps. Īsāka termiņa likmes vairāk atspoguļo tuvākos finansēšanas nosacījumus, savukārt garāki termiņi ietver tirgus gaidas par vairākiem nākamajiem mēnešiem.

Kā lēmums var nonākt līdz Latvijas kredītmaksājumam

Daudziem mainīgās likmes mājokļu kredītiem Latvijā kopējo procentu likmi veido izvēlētais Euribor un bankas pievienotā likme. ECB likme šajā formulā parasti nav ierakstīta tieši, tādēļ centrālās bankas lēmums pats par sevi nepārrēķina katru aizdevumu.

Ja Euribor pēc ECB lēmuma samazinās, kredītņēmēja maksājums var sarukt tikai līgumā paredzētajā likmes pārskatīšanas datumā. Vienam aizņēmējam tas var notikt drīz, citam — pēc vairākiem mēnešiem. Rezultāts ir atkarīgs no izmantotā Euribor termiņa un iepriekšējās fiksācijas dienas.

Maksājuma izmaiņu nosaka arī atlikusī kredīta pamatsumma, termiņš, atmaksas grafiks un bankas pievienotā likme. Pat tad, ja kredīta kopējā gada likme samazinās par noteiktu procentpunktu daļu, ikmēneša maksājums nesarūk par tādu pašu procentuālo daļu.

Kredītņēmēji var pārbaudīt trīs lietas:

• kurš Euribor termiņš ir norādīts līgumā;
• kad paredzēta nākamā procentu likmes pārskatīšana;
• vai bankas pievienotā likme visā līguma laikā paliek nemainīga.

Šie nosacījumi palīdz saprast personisko ietekmi precīzāk nekā ECB lēmuma virsraksts vien. Finanšu lēmumus nevajadzētu balstīt tikai uz gaidāmu likmju samazinājumu, jo Euribor turpmākā kustība nav garantēta.

Ko samazinājums nozīmētu noguldītājiem un uzņēmumiem

Zemākas ECB likmes var pakāpeniski mazināt jaunu aizdevumu un mainīgās likmes finansējuma izmaksas. Uzņēmumiem tas var uzlabot investīciju projektu aprēķinus un samazināt apgrozāmo līdzekļu finansēšanas cenu, taču faktiskie banku piedāvājumi būs atkarīgi arī no uzņēmuma riska, nodrošinājuma un aizdevuma termiņa.

Noguldītājiem virziens var būt pretējs. Ja naudas tirgus likmes samazinās, bankas var piedāvāt zemāku ienesīgumu jauniem termiņnoguldījumiem un krājkontiem. Jau noslēgta fiksētas likmes noguldījuma nosacījumi parasti saglabājas līdz tā termiņa beigām, ja līgumā nav paredzēts citādi.

Tas nozīmē, ka likmju samazinājums nav vienādi izdevīgs visiem. Aizņēmēji var cerēt uz zemākām finansējuma izmaksām, bet noguldītājiem var samazināties procentu ienākumi. Arī šīs pārmaiņas ne vienmēr sākas 10. septembrī — bankas savus piedāvājumus pielāgo atbilstoši tirgus apstākļiem un komerciālajiem lēmumiem.

Kas atbalstītu JĀ vai NĒ scenāriju

JĀ scenārijs īstenosies, ja 10. septembra monetārās politikas lēmumā vismaz viena no trim galvenajām ECB likmēm būs zemāka par līmeni tieši pirms sanāksmes. Rezultātu nemaina tas, vai jaunā likme stājas spēkā publicēšanas dienā vai ECB norādītā vēlākā datumā.

Šāds lēmums varētu norādīt, ka ECB saskata iespēju mazināt monetārās politikas ierobežojumus. Tomēr no tā vien nevar secināt, cik ātri vai cik lielā apmērā kritīs Euribor, kā arī to, vai sekos nākamie samazinājumi.

NĒ scenārijs īstenosies, ja ECB visas trīs likmes atstās nemainīgas. Tas pats rezultāts būs tad, ja viena vai vairākas likmes tiks paaugstinātas, bet neviena netiks samazināta.

Ar paziņojumu par iespējamu samazinājumu kādā vēlākā sanāksmē nepietiek. Arī preses konferences formulējumi, analītiķu prognozes, Euribor kustība vai banku kredītu piedāvājumu izmaiņas paši par sevi neatrisina jautājumu.

Kā tiks pārbaudīts galīgais rezultāts

Pēc 10. septembra publikācijas katra no trim likmēm jāsalīdzina ar tās oficiālo līmeni tieši pirms sanāksmes. Salīdzinājumam izmantojami ECB publicētie skaitļi un spēkā stāšanās datumi, nevis noapaļotas mediju aplēses.

Ja kaut viena jaunā likme ir zemāka, rezultāts ir JĀ. Ja neviena nav zemāka, rezultāts ir NĒ. Šis noteikums aptver arī jauktu lēmumu, kurā viena likme tiek pazemināta, bet cita — paaugstināta: tā kā vismaz viena likme ir zemāka, iznākums tik un tā būtu JĀ.

Lasītājiem pēc lēmuma vispirms jāpārbauda ECB monetārās politikas paziņojums un galveno procentu likmju datu lapa. Tikai pēc tam būs lietderīgi vērtēt Euribor reakciju un sava kredīta nākamo pārskatīšanas datumu. Tie ir divi atšķirīgi jautājumi: pirmais nosaka prognozes rezultātu, bet otrais — iespējamo ietekmi uz konkrēto mājsaimniecības vai uzņēmuma budžetu.

Avots: European Central Bank