Kā LNB digitālie krājumi palīdz pētīt Latvijas vēsturi

Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālajos resursos var meklēt laikrakstus, attēlus un citus materiālus, lai pētītu, kā dažādos laikos dzīvoja un par sabiedrībai svarīgo runāja Latvijā. Tas ir noderīgi gan pētniecībai, gan ģimenes vai novadpētniecībai, taču atrastais dokuments jālasa kopā ar tā datumu, izdevēju un vēsturisko kontekstu. 17. oktobris pats par sevi nav pierādījums kādam konkrētam notikumam Latvijas vēsturē: tādu saistību var apgalvot tikai pēc pārbaudīta avota.

Ko iespējams ieraudzīt periodikā

Laikraksts saglabā ne vien ziņas, bet arī sava laikmeta valodu, intereses un ikdienas ritmu. Sludinājumi var atklāt, ko cilvēki pirka un pārdeva; kultūras afišas – kādi pasākumi tika izziņoti; ziņu lapas – par ko diskutēja un kā notikumi tika pasniegti lasītājiem.

Salīdzinot viena temata atspoguļojumu dažādos gados vai izdevumos, iespējams pamanīt pārmaiņas vārdos, uzsvaros un sabiedriskajā noskaņā. Tomēr laikraksts nav neitrāls logs uz pagātni: redakcijas izvēlējās, ko publicēt, un katrs raksts tapis konkrētos apstākļos. Tāpēc secinājumi jābalsta vairāk nekā vienā norādē, ja vien iespējams.

Laikrakstu, fotogrāfiju un dokumentu konteksts

Periodika bieži dod sākumpunktu tālākai izpētei. Rakstā minēta vieta, persona vai iestāde var palīdzēt formulēt jaunu meklēšanas vaicājumu. Savukārt fotogrāfija var palīdzēt saprast, kā izskatījās konkrēta iela, telpa vai notikuma vide, bet dokumenta apraksts – identificēt tā autoru, datumu vai izcelsmi.

Attēlu un teksta liecības ir vērts salīdzināt, nevis uztvert kā savstarpēju apstiprinājumu bez pārbaudes. Fotogrāfijas paraksts var būt veidots vēlāk, bet laikraksta ziņa atspoguļo redakcijas izvēli un tā brīža informāciju. Pārbaudiet, vai datums un apraksts attiecas uz pašu materiālu, tā publicēšanu vai vēlāk veiktu arhīva aprakstīšanu.

Kā pārbaudīt atrasto ierakstu

Latvijas Nacionālā bibliotēka nodrošina piekļuvi bibliotēkas pakalpojumiem un digitālajiem resursiem; konkrētie krājumi un ieraksti jāpārbauda bibliotēkas katalogā. Iestādes vietne ir sākumpunkts, taču tās sākumlapa viena pati neapstiprina konkrēta dokumenta esamību vai tā saturu.

Pirms dokumentu citēt vai izmantot par pamatu vēsturiskam apgalvojumam, pārbaudiet pašu ierakstu un, ja pieejams, digitālo attēlu. Pierakstiet pilnu izdevuma nosaukumu, datumu un izdevēju, kā arī kataloga vai digitālās kolekcijas ierakstu. Meklēšanas rezultātu virsraksts var būt saīsināts; vajadzīgās ziņas meklējiet ieraksta aprakstā un pašā dokumentā.

Piemērs: 17. oktobra avota pārbaude

Ja interesē, kas publicēts 17. oktobrī, meklējiet šo datumu periodikas kolekcijā un pārbaudiet, vai ieraksts norāda konkrētu izdevumu. Lai avotu izmantotu rakstā, nepieciešams redzēt pārbaudāmu ierakstu ar dokumenta datumu, izdevēja nosaukumu un digitālā materiāla vai kataloga norādi. Pieejamā informācija šeit nesniedz šādu konkrētu ierakstu, tādēļ nevar nosaukt pārbaudītu 17. oktobra dokumentu vai piedēvēt šim datumam vēsturisku notikumu.

Tas ir būtisks nošķīrums: bibliotēkas digitālo resursu pieejamība ir apstiprināta, bet konkrēts piemērs jāizvēlas tikai pēc ieraksta pārbaudes. Ja ieraksts nav atrodams vai dokumenta dati nav skaidri, apgalvojumu labāk atstāt neizteiktu.

Meklēšanas padomi patstāvīgai izpētei

Sāciet ar skaidru jautājumu, pēc tam mainiet vaicājumu pa vienam elementam, lai saprastu, kas dod rezultātu. Noder šādi soļi:

• Meklējiet konkrētu datumu, vietvārdu, personu, iestādi vai tematu; izmēģiniet arī tālaika rakstības variantus.
• Pārbaudiet periodikas nosaukumu, izdevēju un izdevuma datumu, nepaļaujoties tikai uz meklēšanas rezultāta fragmentu.
• Atveriet pilnu digitālo dokumentu, ja tas pieejams, un salīdziniet virsrakstu, lapu un publikācijas datus ar ieraksta aprakstu.
• Meklējiet to pašu tematu citā laikrakstā vai citā gadā, lai nošķirtu atsevišķu redakcijas skatījumu no plašākas ainas.
• Pierakstiet kataloga vai kolekcijas ierakstu, lai vēlāk varētu atgriezties pie konkrētā avota.

No viena atraduma līdz Latvijas vēstures stāstam

Digitālie laikraksti, attēli un dokumenti palīdz uzdot precīzākus jautājumus par Latvijas ikdienu un kultūru. Viena reklāma, ziņa vai fotogrāfija var kļūt par sākumu, ja tās izcelsme un datējums ir saprotami. Arī klusums meklēšanas rezultātos nav pierādījums, ka notikuma nav bijis: iespējams, izmantots cits nosaukums, rakstības forma vai kolekcija.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas vietnē sāciet ar digitālo resursu un kataloga sadaļu, tad izvēlieties atbilstošo kolekciju un pārbaudiet konkrētā ieraksta datus. Tieši dokumenta datums, izdevējs un piekļuve pašam materiālam ļauj atšķirt interesantu pavedienu no pārbaudāmas vēsturiskas liecības.

Avots: Latvijas Nacionālā bibliotēka