Eiropas Valodu diena: ko 26. septembris nozīmē Latvijā

Eiropas Valodu dienu atzīmē 26. septembrī. Latvijā šis datums dod iespēju paskatīties uz valodām kā uz ikdienas izvēli: kādā valodā ģimenē sarunājas ar bērnu, ko skolēns vēlas apgūt un kādas prasmes noder darbā. Dienas centrā ir valodu apguve un daudzvalodība, taču tās nozīme nav atkarīga no tā, cik valodu cilvēks jau prot.

Autors: WB4 redakcija

Kāpēc Eiropas Valodu dienu atzīmē 26. septembrī

Eiropas Valodu diena ir Eiropas Padomes atzīmējama diena, kuras datums ir 26. septembris. Tās uzmanības centrā ir valodu daudzveidība un interese par valodu apguvi. Tas ir piemērots brīdis domāt arī par dzimto valodu: par vārdiem, ko lietojam mājās, un par to, kā savu domu skaidri izteikt citam cilvēkam.

Valodu apguvei nav viena pareiza sākuma vecuma vai vienas universālas motivācijas. Vienam tā sākas skolā, citam — sarunās ar radiniekiem, ceļojumā vai darbā. Eiropas Valodu dienas vērtība ir iespēja šos atšķirīgos ceļus uztvert nopietni, nesalīdzinot cilvēkus pēc apgūto valodu skaita.

Dienas datumu un Eiropas Padomes informāciju par to var atrast Eiropas Valodu dienas vietnē. Atsevišķas svinības vai pasākumi nav nepieciešami, lai datums būtu aktuāls: saruna par valodu izvēlēm var sākties arī mājās, klasē vai darba kolektīvā.

Latviešu valoda un daudzvalodība ikdienā

Latvijā daudzvalodība nav tikai jautājums par svešvalodu stundām. Cilvēks dažādās situācijās var lietot atšķirīgas valodas: vienā sarunāties ar ģimeni, citā lasīt darba materiālus, vēl citā mēģināt saprast viesi. Šī pieredze katram ir citāda, tāpēc arī valodu apguves mērķi atšķiras.

Latviešu valoda ir kopīga saziņas telpa Latvijā. Vienlaikus citas valodas cilvēkam var palīdzēt uzturēt ģimenes saites, piekļūt zināšanām un sarunāties pāri valstu robežām. Šīs vajadzības var pastāvēt līdzās: interese par vēl vienu valodu pati par sevi nemazina latviešu valodas nozīmi cilvēka ikdienā.

Daudzvalodība arī nenozīmē, ka katrā valodā jārunā vienlīdz brīvi. Var labi saprast dzirdēto, bet vēl meklēt vārdus sarunā; var prast lasīt profesionālu tekstu, bet nezināt sadzīves izteicienus. Konkrēta prasme ir noderīgāks sākumpunkts nekā vispārīgs vērtējums, ka valodu cilvēks «prot» vai «neprot».

Tas palīdz arī cieņpilnāk sarunāties ar cilvēku, kurš latviski vēl mācās. Skaidrs formulējums un iespēja pārjautāt var būt vērtīgāki par steigu labot katru kļūdu. Savukārt valodas apguvējam kļūdas nav apliecinājums tam, ka sarunu nevajadzēja sākt: tās parāda, ko vērts izmēģināt vēlreiz.

Ko par valodām var izlemt ģimenē un skolā

Ģimenē valodas izvēle bieži saistās ar tuvību un ieradumiem. Bērns var dzirdēt vienu valodu no vecākiem, citu no vecvecākiem un vēl citas ārpus mājām. Vērtīga saruna sākas ar jautājumu, kurā valodā katram ir vieglāk izstāstīt savu pieredzi un ko ģimene vēlas saglabāt savās attiecībās.

Ja bērns apgūst vairākas valodas, pieaugušie var palīdzēt ar regulāru, saprotamu saskari: kopīgu lasīšanu, sarunām vai stāstiem. Nav vajadzības katru mājas sarunu pārvērst par pārbaudījumu. Svarīgāk, lai valoda būtu saistīta ar cilvēkiem un situācijām, kurās bērnam ir iemesls klausīties un atbildēt.

Skolā Eiropas Valodu diena var rosināt jautājumu, kāpēc skolēns mācās konkrētu valodu. Atbilde var būt vēlme lasīt grāmatas, sazināties ar draugiem, saprast kultūru vai nākotnē izmantot valodu profesijā. Skaidrs mērķis palīdz izvēlēties arī piemērotu vingrinājumu, nevis tikai gaidīt atzīmi.

Valodu stundās noder salīdzināt, kā dažādās valodās veido pieklājīgu lūgumu, izsaka nepiekrišanu vai pastāsta par savu dienu. Šādi piemēri rāda, ka mācīšanās nav tikai vārdu iegaumēšana. Tā ir arī prasme pamanīt, ko sarunas biedrs saprot un ko nepieciešams paskaidrot.

Darbā noder konkrēta valodas prasme

Darba vidē jautājums «Vai tu zini šo valodu?» bieži ir pārāk plašs. Precīzāk ir noskaidrot, vai nepieciešams uzrakstīt e-pastu, izlasīt instrukciju, atbildēt klientam vai piedalīties sapulcē. Katrai situācijai vajadzīga atšķirīga vārdu krājuma un pārliecības pakāpe.

Tāpēc valodas apguves plānu var sākt ar vienu atkārtotu uzdevumu. Ja grūtības sagādā telefonsarunas, noder vingrināties uzdot precizējošus jautājumus. Ja laiku aizņem dokumentu lasīšana, var veidot biežāk lietoto terminu sarakstu un pārbaudīt to nozīmi kontekstā. Neliels, skaidrs mērķis ļauj pamanīt progresu.

Daudzvalodīgā komandā svarīga ir arī vienošanās par kopīgu saziņu. Sapulces kopsavilkums skaidrā valodā un iespēja precizēt nesaprasto palīdz visiem sekot līdzi lēmumiem. Tās ir praktiskas izvēles neatkarīgi no tā, cik valodu katrs darbinieks lieto ārpus darba.

Kā 26. septembri izmantot bez īpaša pasākuma

Eiropas Valodu dienu var izmantot kā atgādinājumu izvēlēties vienu sasniedzamu valodas mērķi. Tas var būt saistīts gan ar latviešu valodas lietojumu, gan ar citas valodas apguvi. Mērķim jāatbilst situācijai, kurā valodu patiešām gribas izmantot.

• Ģimenē pajautājiet, kurus vārdus vai stāstus no vecākiem un vecvecākiem gribat saglabāt.
• Skolēns var izvēlēties vienu tēmu, par kuru vēlas iemācīties sarunāties citā valodā.
• Darbā var pierakstīt piecus biežus jautājumus un sagatavot tiem skaidras atbildes.
• Mācoties patstāvīgi, var atkārtot īsu sarunu vairākas reizes un piefiksēt, kur pietrūkst vārdu.

Pēc dažām nedēļām ir vērts atgriezties pie izvēlētās situācijas: vai saruna kļuvusi vieglāka, vai tekstu izdodas saprast ātrāk, vai vēl vajadzīgs cits paņēmiens? Šāds pārbaudījums padara 26. septembrī sākto ieceri lietojamu arī pārējā gadā.

Avots: Eiropas Padome