Eiropas piekļūstamības akts: kas pircējiem jāzina kopš 2025. gada

Latvijas pircējiem, kuri iepērkas tiešsaistē, Eiropas piekļūstamības akts var nozīmēt ērtāk lietojamas tīmekļvietnes un digitālos pakalpojumus. Prasības piemēro kopš 2025. gada 28. jūnija, taču tās galvenokārt ir pakalpojumu sniedzēju un noteiktu preču ražotāju pienākumi, nevis jauns uzdevums ikvienam patērētājam.

Kam prasības attiecas Latvijā

Akts nosaka piekļūstamības prasības konkrētām precēm un pakalpojumiem, ko piedāvā ES tirgū. Digitālajā vidē tas var skart, piemēram, e-komercijas pakalpojumus, patērētāju banku pakalpojumus un elektronisko sakaru pakalpojumus. Tas attiecas arī uz noteiktām ierīcēm, piemēram, viedtālruņiem un e-grāmatu lasītājiem.

Tātad Latvijas iedzīvotājs var sastapt prasības, lietojot attiecīgos pakalpojumus vai iegādājoties tvērumā iekļautas preces. Praktiskā izmaiņa ir pakalpojuma vai produkta piekļūstamība, nevis pienākums lietotājam reģistrēties, mainīt ierīci vai veikt īpašu pārbaudi. Tas, ka uzņēmums darbojas tiešsaistē, pats par sevi vēl nenozīmē, ka katram tā piedāvājumam piemērojamas akta prasības: nozīme ir konkrētajam pakalpojuma vai preces veidam un izņēmumiem.

Ko tas nozīmē, lietojot tiešsaistes pakalpojumu

Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas akts, jānodrošina, ka pakalpojumi un produkti atbilst noteiktajām piekļūstamības prasībām. Tiešsaistes veikalam tas nozīmē, ka pirkuma ceļam un informācijai jābūt piekļūstamai atbilstoši piemērojamajām prasībām. Konkrētās tehniskās prasības atkarīgas no pakalpojuma vai produkta veida.

Patērētājam tas var būt svarīgi, ja vietni izmanto ar palīgtehnoloģijām vai ja ierastā saskarne rada šķēršļus. Ja rodas problēma, vispirms pārbaudiet pakalpojuma sniedzēja piekļūstamības informāciju vai sazinieties ar tā atbalsta dienestu. Saglabājiet konkrētu piemēru — piemēram, lapu vai darbību, kuru nebija iespējams pabeigt —, lai problēmu varētu skaidri aprakstīt.

No kura datuma prasības piemēro

Eiropas piekļūstamības akta prasības piemēro no 2025. gada 28. jūnija. Tādēļ lietotājam, kurš šobrīd izmanto aptvertu pakalpojumu vai iegādājas aptvertu preci, šis ir galvenais datums, pēc kura vērtēt noteikuma piemērošanu. Datums pats par sevi nenozīmē, ka katram uzņēmumam vai katrai vietnei ir vienādi pienākumi.

Atsevišķiem gadījumiem ir pārejas noteikumi. Piemēram, noteiktus pakalpojumu līgumus, kas noslēgti pirms šī datuma, var turpināt izpildīt līdz to termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2030. gada 28. jūnijam. Atsevišķos apstākļos var būt atļauts turpināt izmantot pakalpojuma sniegšanai vajadzīgus produktus līdz 2030. gada 28. jūnijam. Tas nav vispārējs pagarinājums visiem pakalpojumiem; jānoskaidro, vai konkrētais līgums vai produkts atbilst pārejas noteikumu nosacījumiem.

Mikrouzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumus, ir paredzēts izņēmums no šī akta pakalpojumu prasībām. Tas nav vispārējs izņēmums visiem mazajiem uzņēmumiem vai visām precēm; piemērojamību nosaka uzņēmuma un darbības veids, kā arī konkrētā akta noteikumi.

Kā pārbaudīt konkrētu vietni vai produktu

Pirms secināt, ka prasība attiecas uz konkrētu piedāvājumu, pārbaudiet trīs lietas:

• Vai tas ir viens no aktā aptvertajiem produktu vai pakalpojumu veidiem, piemēram, e-komercija vai patērētāju banku pakalpojums?
• Vai uzņēmums sniedz pakalpojumu vai laiž produktu ES tirgū, un vai tam piemērojams mikrouzņēmuma izņēmums?
• Vai pakalpojumam vai līgumam piemērojami pārejas noteikumi vai cits konkrēts izņēmums?

Detalizētam tvērumam un izņēmumu formulējumam izmantojiet Eiropas Komisijas informāciju par Eiropas piekļūstamības aktu un attiecīgo tiesību akta tekstu. Komisijas vispārīgā digitālās politikas lapa palīdz atrast tematiskos skaidrojumus, bet pati par sevi neapstiprina katra uzņēmuma vai pakalpojuma pienākumus. Latvijā aktuālo uzraudzības un sūdzību kārtību pārbaudiet atbildīgās Latvijas iestādes informācijā.

Šis noteikums nav ceļošanas dokumentu vai robežkontroles prasība. Ceļotājam tas var būt nozīmīgs tad, ja viņš izmanto aptvertu digitālo pakalpojumu, piemēram, iegādājas biļeti tiešsaistē; pašam ceļotājam jauns pienākums no tā nerodas.

Avots: Eiropas Komisija