ES MI akts darbībā: kas mainās Latvijas darbavietās

Latvijas darba devējiem un digitālo pakalpojumu sniedzējiem tagad jāvērtē ne tikai tas, ko mākslīgā intelekta sistēma spēj paveikt, bet arī tās risks, paredzētais lietojums un organizācijas loma. Lielākā daļa ES Mākslīgā intelekta akta noteikumu kļuva piemērojama 2026. gada 2. augustā, tomēr atsevišķiem pienākumiem ir agrāki vai vēlāki termiņi. Tādēļ katrs risinājums jāpārbauda atbilstoši regulas pārejas grafikam.

Autors: WB4 redakcija | Publicēts: 2026. gada 31. augustā

Praktiskā informācija

• Uzņēmumiem vajadzīgs izmantoto MI sistēmu un to nolūku saraksts.
• Personāla atlases un darbinieku vērtēšanas rīkiem var būt augsta riska statuss.
• Cilvēkiem jāsaņem skaidra informācija par noteiktiem MI radītiem materiāliem un sarunām ar sistēmām.
• Atbildība atšķiras sistēmas nodrošinātājam, ieviesējam, importētājam un izplatītājam.
• Konkrētais pienākums un tā termiņš vienmēr jāpārbauda regulas tekstā.

Prasības stājas spēkā vairākos posmos

Regula (ES) 2024/1689 stājās spēkā 2024. gada 1. augustā, taču tās prasības netika piemērotas vienā dienā. Noteikumi par aizliegtām MI praksēm un MI pratības pienākums kļuva piemērojami 2025. gada 2. februārī. Daļa pārvaldības un vispārīga lietojuma MI modeļu prasību sekoja 2025. gada 2. augustā.

No 2026. gada 2. augusta piemēro regulas lielāko daļu. Atsevišķiem noteikumiem, tostarp daļai prasību par augsta riska sistēmām, kuras ir saistītas ar regulētiem produktiem, pārejas periods turpinās ilgāk. Ar datumu vien nepietiek: jānosaka sistēmas kategorija, paredzētais lietojums un organizācijas faktiskā loma tās apritē.

Akts izmanto uz risku balstītu pieeju. Dažas prakses ir aizliegtas, noteikti lietojumi tiek uzskatīti par augsta riska sistēmām, bet ierobežota riska risinājumiem galvenokārt piemēro caurskatāmības prasības. Daudzi ikdienas palīgrīki var neietilpt augsta riska grupā, taču tas jāvērtē pēc konkrētās funkcijas, nevis produkta nosaukuma.

Darbavietās svarīgs ir rīka nolūks

Darba devējiem inventarizācijā jāiekļauj ne tikai pašu izstrādātas sistēmas, bet arī ārējie personāla vadības, atlases, produktivitātes un drošības rīki ar MI funkcijām. Īpaša uzmanība vajadzīga risinājumiem, kas atlasa kandidātus, analizē pieteikumus, vērtē darbiniekus, sadala uzdevumus vai ietekmē paaugstināšanu un darba attiecību izbeigšanu.

Ja sistēma kvalificējas kā augsta riska risinājums, ieviesējam var būt jāievēro lietošanas instrukcijas, jānodrošina kompetenta cilvēka uzraudzība, jāuzrauga darbība un atbilstoši regulai jāglabā tā kontrolē esošie žurnālfaili. Pirms praktiskas izmantošanas jānoskaidro arī datu kvalitātes, piekļuves un incidentu ziņošanas kārtība.

Cilvēka uzraudzība nedrīkst būt tikai formāla apstiprināšanas poga. Atbildīgajai personai jāspēj saprast sistēmas ierobežojumus, pamanīt neparastu rezultātu un vajadzības gadījumā to ignorēt, apturēt vai nodot atkārtotai pārbaudei. Tas ir īpaši būtiski, ja automatizēts ieteikums var ietekmēt cilvēka darbu vai iztiku.

Praktiskai pārbaudei uzņēmumā noder šādi jautājumi:

• Kādu lēmumu sistēma sagatavo vai ietekmē?
• Kas pārbauda rezultātu pirms tā izmantošanas?
• Vai darbinieks zina, ka procesā iesaistīts MI?
• Kas sazinās ar piegādātāju kļūdas vai incidenta gadījumā?
• Vai līgumā saņemtā dokumentācija atbilst faktiskajam lietojumam?

Nodrošinātāja un ieviesēja pienākumi nav vienādi

Nodrošinātājs parasti ir puse, kas izstrādā sistēmu vai laiž to tirgū ar savu nosaukumu. Ieviesējs ir organizācija, kas sistēmu izmanto savā profesionālajā darbībā. Latvijas uzņēmums, kas iegādājas gatavu rīku, tādēļ nevar automātiski pieņemt, ka visu atbilstību nodrošina programmatūras pārdevējs.

Lomu sadalījums var mainīties, ja organizācija būtiski pārveido sistēmu, maina tās paredzēto nolūku vai izmanto to veidā, kas var ietekmēt riska klasifikāciju. Tādēļ iepirkumā nepieciešama informācija par paredzēto lietojumu, riska kategoriju, uzraudzības iespējām, dokumentāciju un pienākumu sadalījumu.

Lietotājiem jāzina, kad viņi sastopas ar MI

Cilvēkam, kurš sazinās ar tērzēšanas sistēmu, noteiktos gadījumos jābūt informētam, ka viņš mijiedarbojas ar MI, ja vien tas nav acīmredzams. Tas skar klientu apkalpošanu, pieteikumu pieņemšanu un citus digitālos pakalpojumus.

Regula paredz arī caurskatāmības prasības noteiktam sintētiskam vai manipulētam audio, attēlu, video un teksta saturam. Nodrošinātājiem un izmantotājiem pienākumi atšķiras: vienā gadījumā būtiska ir tehniski nosakāma marķēšana, citā — saprotama informācija auditorijai, piemēram, par dziļviltojumu. Regulā ir paredzēti arī īpaši nosacījumi un izņēmumi, tāpēc katrs publicēšanas veids jāvērtē atsevišķi.

Regulas teksts nosaka konkrēto termiņu

Eiropas Komisijas skaidrojums palīdz orientēties riska līmeņos un piemērošanas posmos. Savukārt saistošās prasības, definīcijas, izņēmumi un termiņi atrodami Regulā (ES) 2024/1689. Komisijas Mākslīgā intelekta akta pārskats sniedz praktisku regulējuma struktūras kopsavilkumu.

Nākamais lietderīgais solis organizācijai ir sasaistīt katru MI rīku ar tā īpašnieku, nolūku, ietekmētajām personām, riska novērtējumu un piemērojamo datumu. Ja klasifikācija vai loma nav skaidra, tā jāpārbauda pirms sistēmas izmantošanas lēmumos par darbiniekiem vai klientiem.

Avots: Eiropas Komisija