Nord Pool Latvijā: vai līdz 30. augustam būs virs 100 EUR/MWh?

Autors: WB4 ekonomikas redakcija
Publicēts: 2026. gada 23. augustā

Nord Pool 21. augustā publiskotie dati liecina, ka Latvijas cenu apgabalā elektroenerģija pēdējās dienās maksājusi no 60 līdz 95 EUR/MWh. Tādēļ augusta pēdējās nedēļas sākumpunkts ir zem 100 EUR/MWh robežas, tomēr nelielā starpība starp neseno maksimumu un izvēlēto slieksni neļauj izslēgt īslaicīgu kāpumu. Izšķirošais periods būs no 24. līdz 30. augustam, kad cenu var ietekmēt vēja izstrāde Baltijā, elektrostaciju pieejamība, patēriņš un starpsavienojumu noslodze.

Sākotnējais vērtējums: nedēļas dienas vidējās cenas saglabāšanās zem 100 EUR/MWh pašlaik šķiet nedaudz ticamāka, taču prognozes pārsvars nav pietiekams, lai pārsniegumu uzskatītu par maz iespējamu. Īpaši svarīga būs vēja enerģijas faktiskā izstrāde, ne tikai iepriekš publicētā prognoze.

Prognozes nosacījumi īsumā

• Jautājums: vai Latvijas dienas vidējā biržas cena kaut vienā dienā pārsniegs 100 EUR/MWh?
• Vērtēšanas periods: 2026. gada 24.–30. augusts pēc Latvijas laika.
• “Jā”: Nord Pool publicē dienas vidējo cenu, kas ir lielāka par 100 EUR/MWh.
• “Nē”: nevienas perioda dienas vidējā cena nav lielāka par 100 EUR/MWh.
• Rezultātu nosaka Nord Pool Latvijas cenu apgabala publicētie dati.

Nord Pool dati rāda nelielu rezervi līdz 100 EUR/MWh

Nord Pool 21. augusta informācija apstiprina, ka Latvijas apgabala cena pēdējās dienās atradusies 60–95 EUR/MWh intervālā. Šis ir svarīgākais publiski apstiprinātais atskaites punkts pirms prognozes perioda.

Nesenā diapazona augšējā robeža ir tikai par 5 EUR/MWh zemāka nekā izvēlētais slieksnis. Lai no 95 EUR/MWh sasniegtu 100 EUR/MWh, būtu vajadzīgs aptuveni 5,3% kāpums; lai tirgus nosacījums izpildītos, dienas vidējai cenai jākļūst vēl nedaudz augstākai.

Šie skaitļi neapstiprina noturīgu augšupejošu vai lejupejošu tendenci. Diapazons parāda tikai neseno svārstību robežas, tādēļ no tā vien nevar secināt, ka nākamajā nedēļā cena noteikti paliks zem 100 EUR/MWh.

Svarīga ir arī atšķirība starp atsevišķas stundas un visas dienas vidējo cenu. Vienā vai vairākās stundās cena var pārsniegt 100 EUR/MWh, bet ar to nepietiks prognozes apstiprināšanai, ja attiecīgās dienas vidējais rādītājs paliks pie vai zem sliekšņa.

Vēja izstrāde var noteikt nedēļas cenu virzienu

Vēja elektrostacijām nav kurināmā izmaksu tādā izpratnē kā gāzes vai cita kurināmā stacijām. Ja Baltijas un tuvāko Ziemeļvalstu tirgos vienlaikus pieaug vēja izstrāde, vairumtirdzniecības tirgū biežāk nonāk papildu elektroenerģija ar zemākām mainīgajām izmaksām. Tas parasti mazina cenu kāpuma spiedienu.

Pretēja situācija veidojas, ja vējš ir vājāks par prognozēto, īpaši stundās ar lielāku patēriņu. Tad pieprasījuma segšanai var būt nepieciešama dārgāka ražošana vai imports no cenu ziņā nelabvēlīgāka tirgus apgabala.

AST publiskotās energosistēmas prognozes un operatīvie dati palīdz vērtēt gaidāmo ražošanu, patēriņu un sistēmas līdzsvaru Latvijā. Tomēr ražošanas prognoze nav cenas prognoze: vienāds vēja apjoms var radīt atšķirīgu cenu rezultātu atkarībā no situācijas Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Zviedrijā un Polijā.

Ceļš uz cenu virs 100 EUR/MWh

“Jā” scenāriju pastiprinātu vairāku apstākļu sakritība:

• vēja izstrāde būtu zemāka par iepriekš gaidīto;
• samazinātos lētākas ģenerācijas pieejamība Baltijas reģionā;
• pieaugtu darba dienu patēriņš vai vakara stundās veidotos izteikts maksimums;
• starpsavienojumu ierobežojumi kavētu lētākas elektroenerģijas importu;
• dārgas stundas būtu pietiekami ilgstošas, lai paceltu visas dienas vidējo cenu.

Nesen sasniegtie 95 EUR/MWh rāda, ka slieksnis nav tālu. Tomēr pārsniegumam jānoturas pietiekami ilgi, jo atsevišķus dārgus periodus var līdzsvarot lētākas nakts vai dienas vidus stundas.

Ceļš uz cenu zem 100 EUR/MWh

“Nē” scenāriju atbalstītu stabila vai augsta vēja izstrāde, brīvi pieejami starpsavienojumi un mērenāks patēriņš. Arī saules enerģijas ražošana dienas gaišajās stundās var mazināt vajadzību pēc dārgākas ģenerācijas, lai gan augusta beigās tās devums jau pakāpeniski samazinās.

Ja lētākas stundas veido būtisku diennakts daļu, dienas vidējā cena var palikt zem sliekšņa arī tad, ja vakara maksimumā redzams īss kāpums virs 100 EUR/MWh. Tieši tādēļ prognoze nav vērtējama pēc vienas stundas ekrānattēla vai dienas augstākās cenas.

Nenoteiktību rada laikapstākļi un pārvades ierobežojumi

Vēja prognozes kļūda var būtiski mainīt tirgus bilanci pat vienas diennakts laikā. Prognozētais vējš var ierasties agrāk, vēlāk vai būt vājāks, nekā sākotnēji gaidīts. Tirgus dalībnieki savus piedāvājumus iesniedz pirms faktiskās ražošanas, tādēļ cenu ietekmē tajā brīdī pieejamā informācija.

Otrs būtiskais mainīgais ir pārrobežu pārvades jauda. Latvija nav izolēts tirgus: cenu ietekmē enerģijas plūsmas starp Baltijas valstīm un savienojumi ar plašāku Ziemeļeiropas sistēmu. Pat pietiekama ražošana kaimiņvalstī ne vienmēr nozīmē zemāku cenu Latvijā, ja pārvades iespējas ir ierobežotas.

Jāņem vērā arī neplānoti ražošanas iekārtu darbības traucējumi. Vienas lielas jaudas nepieejamība pati par sevi vēl negarantē cenas lēcienu, taču kopā ar vāju vēju un augstu patēriņu tā var palielināt 100 EUR/MWh pārsniegšanas iespēju.

Rezultātu noteiks dienas vidējā cena, nevis nedēļas vidējais

Prognoze tiks apstiprināta ar “Jā”, ja Nord Pool Latvijas cenu apgabala publicētā dienas vidējā cena kaut vienā datumā no 24. līdz 30. augustam būs lielāka par 100 EUR/MWh. Tieši 100,00 EUR/MWh netiks uzskatīti par pārsniegumu.

“Nē” rezultāts būs spēkā, ja visu septiņu dienu vidējās cenas būs 100 EUR/MWh vai zemākas. Nedēļas kopējais vidējais rādītājs netiks izmantots: arī viena diena virs sliekšņa nozīmēs “Jā”.

Par gala avotu kalpos Nord Pool publicētie Latvijas apgabala dati. Ja sākotnēji publicētā vērtība vēlāk tiek labota, izmantojama Nord Pool galīgā vērtība, kas pieejama pēc visu perioda dienu datu publicēšanas.

Ko cenu svārstības nozīmē mājsaimniecībām

Biržas cenas pārsniegums nenozīmē, ka visu mājsaimniecību rēķini nekavējoties pieaugs tādā pašā proporcijā. Tiešāko ietekmi izjūt lietotāji ar dinamisku līgumu, kur elektroenerģijas daļa tiek aprēķināta atbilstoši stundas cenai. Fiksētas cenas līgumu klientiem īstermiņa svārstības parasti nav redzamas uzreiz.

Arī dinamiskā līguma gadījumā Nord Pool cena nav viss gala rēķins. Tam var pievienoties tirgotāja uzcenojums, pārvades un sadales maksājumi, kā arī nodokļi. Turklāt viena dārga diena mēneša rēķinu ietekmē mazāk nekā ilgstošs cenu pieaugums.

Patērētāji ar stundas cenu var mazināt dārgo stundu ietekmi, ja lielākos patērētājus — ūdens sildītāju, veļas vai trauku mazgājamo mašīnu un elektroauto uzlādi — iespējams pārcelt uz lētāku laiku. Pirms tam jāpārbauda sava līguma cenu modelis, jo fiksēta tarifa klientam šāda pārcelšana elektrības cenas daļu var nemainīt.

Svarīgākās pārbaudes no 24. līdz 30. augustam

Pirmais signāls būs Nord Pool nākamās dienas cenu publikācija Latvijas apgabalam. Tā ļaus redzēt gan dienas vidējo vērtību, gan to, vai dārgās stundas ir koncentrētas īsā vakara periodā vai izkliedētas plašāk.

Prognozes novērtēšanai noderēs trīs secīgas pārbaudes:

• salīdzināt AST prognozēto un faktisko vēja izstrādi;
• pārbaudīt starpsavienojumu pieejamību un energosistēmas ierobežojumus;
• pēc katras dienas salīdzināt Nord Pool dienas vidējo cenu ar 100 EUR/MWh slieksni.

Ja nedēļas sākumā vēja izstrāde būs stabila un dienas vidējās cenas attālināsies no 100 EUR/MWh, “Nē” scenārijs kļūs pārliecinošāks. Savukārt vājāks vējš kopā ar cenu tuvošanos nesenajai 95 EUR/MWh augšējai robežai būs agrīns signāls, ka pārsnieguma risks palielinās.

Avots: Nord Pool