Latvijas Bankas 2025. gada decembra prognoze paredzēja Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu par 2,1% 2026. gadā. Jautājums ir, vai banka līdz 31. decembrim publicēs augstāku aplēsi. Tas būs signāls par mainītām ekonomikas gaidām, taču ne pierādījums tam, ka algas vai darbvietu skaits noteikti pieaugs.
Prognozes jautājums un termiņš
- Jautājums: vai Latvijas Bankas jaunākā līdz 2026. gada 31. decembrim publicētā prognoze Latvijas reālā IKP pieaugumam 2026. gadā būs virs 2,1%?
- Termiņš: 2026. gada 31. decembris.
- JĀ: jaunākajā attiecīgajā Latvijas Bankas prognozē 2026. gada reālā IKP pieaugums pārsniedz 2,1%.
- NĒ: prognoze ir 2,1% vai zemāka, vai līdz termiņam nav publicēta jaunāka aplēse.
- Rezultāta avots: Latvijas Bankas publiskotā prognoze, salīdzinot to ar bankas 2025. gada decembra prognozi.
Salīdzinājumam jāizmanto viens un tas pats rādītājs un periods: Latvijas reālā IKP gada pieaugums 2026. gadā. IKP pieauguma faktiskie dati, citas iestādes prognoze vai citam gadam paredzēts novērtējums šo jautājumu neatrisina.
Ko nozīmē 2,1% prognoze
Latvijas Banka 2025. gada 19. decembrī paziņoja, ka tās prognoze Latvijas ekonomikas izaugsmei 2026. gadā ir 2,1%. Tā ir aplēse par reālā IKP pārmaiņām gada laikā, nevis jau izmērīts rezultāts. “Reālais” nozīmē, ka aprēķins ņem vērā cenu pārmaiņas, lai izaugsmi varētu nošķirt no vienkārša cenu kāpuma.
Prognozes pārskatīšana virs 2,1% nozīmētu, ka banka, ņemot vērā jaunāku informāciju, paredz straujāku izaugsmi nekā decembrī. Tā pati par sevi nepasaka, vai izaugsme būs vienmērīga, kurās nozarēs tā būs spēcīgākā vai kā tā sadalīsies starp uzņēmumiem un mājsaimniecībām.
Kādēļ Latvijas Banka varētu mainīt aplēsi
Prognozes balstās uz pieņēmumiem par ekonomiku Latvijā un ārvalstīs. Ja dati rāda labāku pieprasījumu, ražošanu vai investīcijas, tie var būt iemesls augstākai izaugsmes aplēsei. Ja būtiski tirgi aug lēnāk, izmaksas palielinās vai patērētāji un uzņēmumi kļūst piesardzīgāki, prognoze var palikt nemainīga vai tikt samazināta.
Publiski rādītāji, ko lasītāji var sekot līdzi, ietver ceturkšņa IKP novērtējumus, preču un pakalpojumu eksporta datus, rūpniecības un mazumtirdzniecības rādītājus, investīcijas un inflāciju. Tie palīdz veidot priekšstatu par ekonomikas virzienu, taču neviens atsevišķs rādītājs nenosaka, kādu prognozi banka publicēs.
Svarīga ir arī informācija par galvenajiem Latvijas tirdzniecības partneriem, finansēšanas nosacījumiem un enerģijas cenām. Ārējā pieprasījuma kāpums var palīdzēt eksportētājiem, savukārt augstākas izmaksas var kavēt uzņēmumu plānus. Prognoze apkopo šādu faktoru ietekmi, nevis vienkārši ekstrapolē vienu mēnesi vai nozari.
Prognoze nav faktiskais IKP pieaugums
Prognoze ir uz priekšu vērsts novērtējums. Faktisko IKP pārmaiņu aprēķina pēc tam, kad pieejami dati par attiecīgo periodu, un sākotnējie dati var tikt precizēti. Tāpēc prognoze par 2026. gadu un vēlāk publicētais 2026. gada IKP rezultāts ir atšķirīgas lietas.

Šī atšķirība ir būtiska arī tad, ja prognoze tiek paaugstināta. Augstāka aplēse nozīmē, ka izaugsmes gaidas ir uzlabojušās; tā negarantē, ka faktiskā izaugsme sasniegs šo līmeni. Tāpat prognoze par IKP kopumā nepasaka, kā mainīsies katra cilvēka ienākumi.
Ko izaugsme var nozīmēt mājsaimniecībām un uzņēmumiem
Straujāka ekonomikas izaugsme var radīt labvēlīgākus apstākļus uzņēmumu pārdošanai, investīcijām un nodarbinātībai. Taču ietekme ir atkarīga no tā, kur izaugsme veidojas, kā mainās darba ražīgums un izmaksas un vai uzņēmumi izvēlas paplašināt darbību. Viena valsts mēroga prognoze neparedz konkrēta darba devēja lēmumus.
Arī algu kāpumu nevar secināt tikai no IKP prognozes. To ietekmē darbaspēka pieprasījums un piedāvājums, darba ražīgums, nozare un cenu pārmaiņas. Mājsaimniecību ikdienas pirktspējai svarīgi ir salīdzināt ienākumu kāpumu ar inflāciju, nevis paļauties uz IKP procentu vien.
Uzņēmumiem prognoze var palīdzēt novērtēt kopējo ekonomikas fonu, bet investīciju lēmumiem nepieciešams izvērtēt arī konkrētās nozares pieprasījumu, finansējumu un riskus. Mājsaimniecībām tā ir konteksts, nevis individuāls padoms par aizņemšanos, darbu vai pirkumiem.
Kā pārbaudīt, vai slieksnis ir pārsniegts
Līdz 2026. gada beigām izšķiroša būs Latvijas Bankas jaunākā publiskā prognoze, kurā skaidri norādīts reālā IKP pieaugums 2026. gadā. Jāsalīdzina prognozes publicēšanas datums, rādītāja definīcija un atsauces periods. Piemēram, prognoze 2,2% apmērā atbilstu JĀ, bet 2,1% — NĒ, jo slieksnis ir jāpārsniedz.
Latvijas Bankas 2025. gada decembra aplēse nosaka sākuma atskaites punktu, bet tā neatbild, kāda būs prognoze termiņa dienā. Līdz tam ekonomikas dati un pieņēmumi var mainīties. Lasītājiem jāpārbauda bankas jaunākais publiskais prognožu paziņojums un jānošķir tajā norādītā 2026. gada aplēse no faktiskajiem IKP datiem.
Avots: Latvijas Banka
Konteksts un darbības Par šo rakstu
Avots un pārbaude Prognozes pārbaude
Rezultātu nosaka Latvijas Bankas jaunākā līdz 2026. gada 31. decembrim publicētā reālā IKP prognoze 2026. gadam.
- Salīdzināt prognozes publicēšanas datumu un norādīto 2026. gada periodu.
- Pārbaudīt, vai prognozēts reālais IKP pieaugums.
- JĀ nosaka tikai vērtība virs 2,1%; 2,1% atbilst NĒ.
- Avots
- Latvijas Banka
- Tvērums
- Latvija
- Atjaunots
- 2026-10-25 10:23
Avots un pārbaude
Ziņot par uzticamības problēmu
Nosūti signālu moderācijai.
Komentāri